Spānija


Reino de España
Spānijas Karaliste
Spānijas karogs Spānijas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Himna: Marcha Real
Location of Spain
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)		 Madride
030) 40°26′N 3°42′E
Valsts valodas spāņu valoda, dažos reģionos papildus arī kataloņu valoda, galisiešu valoda, basku valoda un oksitāniešu valodas araniešu dialekts
Etniskās grupas  88,7% spāņi
11,3% citi (rumāņi, marokāņi, ekvadorieši, kolumbieši, briti)
Valdība parlamentāra demokrātija un kontitucionāla monarhija
 -  Karalis Huans Karloss I
 -  Premjerministrs Hosē Luiss Rodrigess Sapatero
Izveidošana 15. gadsimtā 
 -  de facto 1516. gadā 
 -  de jure 1716. gadā 
 -  kontitucionāla demokrātija 1978. gadā 
Iestāšanās ES 1986. gada 1. janvārī
Platība
 -  Kopā 504 030 km² (51.)
 -  Ūdens (%) 1,04
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2008. g. 46 157 822 (28.)
 -  Blīvums 90/km² (106.)
IKP (PPP) 2008. gada aprēķins
 -  Kopā $1 397 triljoni 
 -  Uz iedzīvotāju $30 620 
Džini koef. (2005) 32 
HDI (2006) ▲ 0,949 (augsts) (16.)
Valūta Eiro (€) (EUR)
Laika zona CET (UTC+1)
 -  Vasarā (DST) CEST (UTC+2)
Interneta domēns .es 3
ISO 3166-1 kods 724 / ESP / ES
Tālsarunu kods +34

Spānija (spāņu: España), oficiāli Spānijas Karaliste (Reino de España; katalāņu: Regne d'Espanya; basku: Espainiako Erresuma), ir valsts, kura atrodas Pireneju pussalā, Dienvidrietumeiropā. Tā rietumos robežojas ar Portugāli, ziemeļaustrumos ar Franciju un Andoru, bet dienvidrietumos ar Gibraltāru. Ziemeļos to apskalo Atlantijas okeāns (Biskajas līcis), dienvidos un austrumos - Vidusjūra. Spānijai pieder arī Baleāru Salas Vidusjūrā un Kanāriju Salas Atlantijas okeānā pie Āfrikas krastiem, kā arī divas autonomas pilsētas Ziemeļāfrikā (Seūta un Melilja), kuras robežojas ar Maroku. Spānijas platība ir 504 030 km², tādēļ tā ir otra lielākā valsts Eiropas Savienībā pēc Francijas.

Spānijas ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ sākot no aizvēsturiskiem laikiem līdz pat valsts izveidei tā ir bijusi pakļauta dažādām ārējām ietekmēm, bieži vien pat vienlaicīgi. No otras puses skatoties, arī pašai Spānijai ir bijusi nozīmīga ietekme uz citām teritorijām, galvenokārt jaunajos laikos, kad tā kļuva par visu pasauli aptverošu impēriju. Tieši šī iemesla dēļ mūsdienās spāņu valodā runā vairāk nekā 400 miljoni cilvēki.

Satura rādītājs

Etimoloģija

Nosaukums "Spānija" ir atvasināts no Senās Romas dotā nosaukuma teritorijai, kur mūsdienās atrodas šī valsts. Viņi to dēvēja par Hispania.

Vēsture

Galvenais raksts: Spānijas vēsture

Kopš seniem laikiem Ibērijas pussalu apdzīvoja ciltis, no kuru apzīmējuma ibēri cēlies pussalas nosaukums. Tā ietilpa Romas impērijas sastāvā, pēc tam izveidojās barbaru karalistes, mauru kalifāts, kristiešu karalistes, līdz 1492. gadā tika izveidota Spānijas karaliste. No 15. līdz 17. gadsimtam Spānija izvērsās par milzīgu koloniālo impēriju, militāri un ekonomiski spēcīgāko, plaukstošāko valsti Eiropā ar plašiem koloniālajiem īpašumiem Dienvidamerikā, Centrālamerikā, Āfrikā, Dienvidaustrumāzijā. Sākot ar 17. gadsimtu Spānija sāka zaudēt savu lielvalsts statusu, līdz ar to arī ietekmi Eiropā.

Ģeogrāfija

Spānijas topogrāfiskā karte.

Spānija atrodas Eiropas dienvidrietumos un aizņem aptuveni 84 procentus no Pireneju pussalas. Tās kopēja platība ir 504782 km², no kuras 499542 km² ir sauszeme, bet 5240 km² ir ūdenskrātuves.[1] Spānijas sauszemes robežas garums ir 1917,8 km.[1] Ziemeļrietumos caur Pireneju kalniem Spānija robežojas ar Franciju un Andoru, bet rietumos ar Portugāli. Savukārt krasta līnijas garums ir gandrīz 2,5 reizes lielāka, tas ir, 4964 km.[1] Ziemeļos Spāniju apskalo Biskajas līcis (spāņi paši to sauc par Kantabrijas jūru), ziemeļrietumos - Atlantijas okeāns, bet no dienvidiem līdz pat austrumiem - Vidusjūra un Baleāru jūra. Vidusjūras krasta līnijas garums ir 1660 km, savukārt Atlantijas okeāna un Biskajas līča - tikai 710 km. Spānijas pašos dienvidos to no Āfrikas (precīzāk, no Marokas) atdala Gibraltāra šaurums, kas vienlaicīgi arī savieno okeānu ar Vidusjūru. Īsākais attālums starp Spāniju un Āfriku šajā vietā ir tikai 13 kilometri.

Pie Spānijas teritorijas pieskaita arī Baleāru salas Vidusjūrā un Kanāriju salas dienvidrietumos no Spānijas Atlantijas okeānā, 108 km ziemeļrietumos no Āfrikas krastiem. Spānijai ir arī piecas nelielas suverēnas teritorijas (plazas de soberanía) Marokas piejūras teritorijā: Seūta, Melilja, Alusemasa, Velesa de la Gomera un Čafarinu salas.

Klimats

Spānijas klimatiskā karte. Zaļā krāsā ir iekrāsotas teritorijas, kurās valda okeāniskais klimats, zilā krāsā - kalnu klimats, oranžā krāsā - kontinentālais klimats, bet dzeltenā krāsā - Vidusjūras klimats.

Spānijā pastāv četri lieli un atšķirīgi klimati: okeāniskais klimats, kontinentālais klimats, Vidusjūras klimats un kalnu klimats.

Lielākajā daļā Spānijas valda silts Vidusjūras klimats, kurš mainās atkarībā no ģeogrāfiskā novietojuma un augstuma virs jūras līmeņa. Spānijas ziemeļos gaisa temperatūra dažkārt ziemā ir zem 0 °C, bet Spānijas dienvidu piekrastē, diennakts vidēja gaisa temperatūra ziemā ir 13,9 °C. Valsts lielākajā daļā nokrišņu daudzums ir mazāks nekā 600 mm.

Administratīvais iedalījums

Spānija sastāv no 17 autonomiem apgabaliem un 2 autonomām pilsētām. Autonomie apgabali, savukārt, dalās provincēs. Spānijā ir 50 provinces.

Autonomie apgabali:

Spānijas monarhi

Galvenais raksts: Spānijas karaļi

Hābsburgi:

Burboni:

Bonaparti:

Burboni:

pagaidu valdība 1868-70

Savojieši:

Pirmā republika 1873-74

Burboni

Skatīt arī

Commons:Category
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skat.: Spānija

Atsauces un piezīmes

  1. ↑ 1,0 1,1 1,2 Spain (html). The World Factbook. Central Intelligence Agency (2008). Atjaunināts: 2008-12-09.


 Šis ar Spāniju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.


s • d • r
Eiropas valstis
Albānija • Andora • Apvienotā Karaliste • Armēnija† • Austrija • Azerbaidžāna† • Baltkrievija • Beļģija • Bosnija un Hercegovina • Bulgārija • Čehija • Dānija • Francija • Grieķija • Gruzija† • Horvātija • Igaunija • Īrija • Īslande • Itālija • Kazahstāna† • Kipra† • Kosova • Krievija† • Latvija • Lietuva • Lihtenšteina • Luksemburga • Maķedonija • Malta • Melnkalne • Moldova • Monako • Nīderlande • Norvēģija • Polija • Portugāle • Rumānija • Sanmarīno • Serbija • Slovākija • Slovēnija • Somija • Spānija • Šveice • Turcija† • Ukraina • Ungārija • Vācija • Vatikāns • Zviedrija
Pašpasludinātās valstis
Teritorijas
† Eirāzijas valstis, kas ģeopolitiski tiek pieskaitītas Eiropai
s • d • r
Eiropas Savienība (ES) Valsts karogs: Eiropas Savienība
Apvienotā Karaliste • Austrija • Beļģija • Bulgārija • Čehija • Dānija • Francija • Grieķija • Igaunija • Īrija • Itālija • Kipra • Latvija • Lietuva • Luksemburga • Malta • Nīderlande • Polija • Portugāle • Rumānija • Slovākija • Slovēnija • Somija • Spānija • Ungārija • Vācija • Zviedrija
s • d • r
Ziemeļatlantijas līguma organizācija (NATO) Valsts karogs: NATO







stock | retire | vm
Why are we here?
All text is available under the terms of the GNU Free Documentation License
This page is cache of Wikipedia. History